Tā brūk un mītiskās radības sāk pārņemt reālo pasauli. Piepildās norzu mīts par pasaules bojāeju – Raganroks. Tas stāsta, ka ūdens lielā augstumā klās zemi (”Troņu spēlēs”- sniegs), notiks vairākas postošas katastrofas, pasauli no jauna veidos divi izdzīvojušie. Literārajos darbos šī robeža parasti nav skaidri norādīta, taču tai var būt galvenā loma stāsta noslēgumā.
Gandrīz visās romāna daļās var sameklēt saistību ar mitoloģiju, dažreiz tā ir skaidri redzama, dažreiz paslēpta. Autori no mītiem izmanto to, kas mūsdienu lasītājam šķiet aizraujošs, pārveido tā, lai mīts iekļautos kopējā stāstā. Kāds gudrais ir teicis: “Labi autori paņem, bet lieliski autori kopē.” Šis teiciens varētu būt attiecināms uz mītiem par pūķiem. Tie, manuprāt, ir visskaidrāk saskatāmie un arī interesantākie. Viss romāns var būt balstīts uz kādu mītu, piemēram, “Troņu spēļu” pasaule virzās uz Raganroku-apokalipsi.
…
