Pēdējo mēnešu laikā daudzkārt ir dzirdēts vārds krīze, kuru piemin dažādos kontekstos. Tāpat neskaitāmas reizes eksperti ir kļūdījušies aprakstot tās apmērus un minot, kad tā beigsies. Šīs kļūdas ietekmē arī pašu krīzi, uzņēmumu, iedzīvotāju un valsts iestāžu centienus no tās atgūties. Tādējādi var secināt, ka situācijas analīzei krīzes laikā var būt izšķiroša nozīme. Protams, analīze nav galvenais nosacījums sekmīgākai krīzes pārvarēšanai, ir nepieciešams krīzes plāns, kurā „jānosaka, ar kādām krīzēm organizācija visticamāk sastapsies. Krīzes plāna noderība ir tieši atkarīga no tā, cik specifiski būs norādīti krīzes veidi.” (Fearn-Banks 1996:18) Savukārt, analīze var kalpot kā papildinājums krīzes plānam, kurā katrs krīzes veids būtu apskatīts no dažādiem aspektiem un tam tiktu piedāvāti vairāki risinājumi.
Parasti ikviena krīze attīstās piecos posmos: „1.Noteikšana; 2.Aizkavēšana/ Sagatavošanās; 3.Apvaldīšana; 4.Atgūšanās; 5.Mācīšanās” (Fearn-Banks 1996:4) Ir grūti analizēt situāciju krīzes pirmajā posmā, to veiksmīgāk var izdarīt nākošajā – sagatavošanās posmā.…
