-
Autobiogrāfiskais žanrs latviešu literatūrā. Jānis Jaunsudrabiņš "Baltā grāmata"
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Bērnības atmiņu tēlojumi latviešu autoru darbos | 4 |
1.1. | Annas Brigaderes triloģijā „Dievs, daba, darbs” | 4 |
1.2. | Ernesta Birznieka - Upīša „Pastariņa dienasgrāmata” | 4 |
1.3. | Jāņa Akuratera „Kalpa zēna vasara” | 5 |
1.4. | Jāņa Grīziņa „Vārnu ielas republika” | 5 |
2. | Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata” | 7 |
2.1. | Grāmatas raksturojums | 7 |
2.2. | Tēlojumu etnogrāfiskā nozīme | 8 |
2.3. | Savdabīgā portretu galerija | 9 |
2.4. | Nozīme autobiogrāfiskā žanra attīstībā | 10 |
3. | Kopīgais un atšķirīgais latviešu autobiogrāfiskā žanra darbos | 12 |
Secinājumi | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Secinājumi
1. Anna Brigadere savā triloģijā „Dievs, daba, darbs” ļauj lasītājam iepazīt mazās Anneles gana dzīvi, skolas gaitas, ciemošanos pie turīgiem radiem, vēlāk šuvējas darbu Jelgavā. Liela nozīme A.Brigaderes atmiņu vēstījumos ir darba tēlojumam. Autore uzsver darba nozīmi cilvēka dzīvē.
2. Ernests Birznieks - Upītis „Pastariņa dienasgrāmatā” ļoti spilgti raksturo cilvēkus, ar kuriem viņš bērnībā sastapies. „Pastariņa dienasgrāmatā” parādīti tie apstākļi, kas bērnībā un jaunībā ietekmēja nākamā rakstnieka uzskatus.
3. Jānis Akuraters „Kalpa zēna vasarā” stāsta tikai par vienu vasaru savā dzīvē, kurā netrūkst lauku darba smaguma.
4. Jānis Grīziņš „Vārnu ielas republikā” rāda Rīgas nomales strādnieku bērnu dzīvi, kur viņi savās spēlēs izdzīvo un atdarina pieaugušo pasaules notikumus.
5. Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata” ir viena no vispopulārākajām latviešu literatūrā, ko lasa kā bērni, tā pieaugušie. Autors raugās uz notikumiem bērna acīm un tikai reizēm ieskanas pieauguša cilvēka komentāri.
6. „Baltās grāmatas” tēlojumiem ir etnogrāfiska nozīme, jo tajos attēloti Kurzemes Neretas puses zemnieka darbi uz lauka un sētā no pavasara līdz pavasarim. Autors izmanto interesantus vietvārdus, darba rīku aprakstus un nosaukumus.
7. J.Jaunsudrabiņa „Baltajā grāmatā” ir savdabīga portretu galerija. Autors meistarīgi uzbur lasītāju acu priekšā čigānus, žīdus, leišus, ubagus, savas mājas ļaudis un vienaudžus.
8. J.Jaunsudrabiņš „Baltajā grāmatā” akcentē vidi un sev apkārt esošos cilvēkus, viņš mēģina ielūkoties cilvēka raksturā un būtībā.
9. „Baltā grāmata” ir viens no augstākajiem autobiogrāfiskā žanra sasniegumiem latviešu literatūrā. Tā ir viena no skaistākajām latviešu rakstnieku grāmatām, ko lieliski papildina paša autora zīmētās ilustrācijas.
…
Darbā apskatīti latviešu autobiogrāfiskā bērnības un jaunības atmiņu žanra darbi A.Brigaderes "Dievs, daba, darbs", E.Birznieka-Upīša "Pastariņa dienasgrāmata", J.Akuratera "Kalpa zēna vasara", J.Grīziņa "Vārnu ielas republika" un analizēts vispopulārākais šī žanra darbs J.Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata". Referātā raksturota šīs grāmatas tēlojumu etnogrāfiskā nozīme, analizēta savdabīgā portretu galerija, atklāta "Baltās grāmatas" nozīme autobiogrāfiskā žanra attīstībā latviešu literatūrā.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
