Atmiņa ir iegūtās pieredzes iegaumēšana, saglabāšana un reproducēšana. No visiem izziņas procesiem tieši atmiņa ir vispopulārākā. Tā ir arī ļoti nozīmīga psihes īpašība, atmiņa ļauj cilvēkam būt tas, kas viņš ir, apzināties sevi. Diezgan grūti ir iedomāties cilvēkus bez atmiņas, kaut vai tik vienkāršas, lai varētu veikt ikdienišķas lietas, lai izdzīvotu. Tieši tāpēc atmiņa ir tik nozīmīga ikvienam cilvēkam – arī lai atcerētos, kā nodrošināt sev eksistenci.
Atmiņa sastāv no vairākiem procesiem. Cilvēka atmiņa sākas ar to, ka sajūtu orgāni uztver informāciju no apkārtējās vides un iegaumē, saglabā to. Kad šī informācija tiek izmantota un pielietota, notiek reproducēšana – atspoguļošana. Iegaumēšana ir domāta, lai vēlāk varētu reproducēt – atcerēties. Tātad atmiņas ieejas signāls ir iegaumēšana un izejas – reproducēšana. Tieši pēc reproducēšanas procesa spriež par cilvēka atmiņas efektivitāti – cik tā ir precīza un savlaicīga, vai atmiņas sniedz nepieciešamo informāciju vajadzīgajā brīdī. To raksturo konkrēta atmiņas īpašība – atmiņas gatavība.
…
