apstājās laiks” – metafora, jo apstadināt laiku nav iespējams, bet tā ir bieži saistīta parādība, runājot par laiku.
“grābt kā smiltis” – salīdzinājums, jo izmantots vārds kā.
“sekundes [..] sviest uz vienu vai otru pusi” – paradokss, jo sekundes īsti nevar paņemt un sviest apkārt.
“Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs” – hiperbola, jo mākslinieciski tiek pārspīlēta situācija, dzelzs nevar izbeigt rūsēt, un ziedlapiņas birst visu laiku.
“mīlestība neprot skaitīt” – metafora, jo tā paspilgtina pavisam nesaistītu lietu sakarību.
6. Dzejolī paustais pārdzīvojums, manuprāt, ir bijis un būs aktuāls visiem. Tā ir pavisam cilvēcīga darbība – kavēties atmiņās, novērtēt tās. Mums patīk nostaļģija, un šis dzejolis, lai gan slēpj sevī arī sāpes, tas cilvēkam no malas liek smaidīt. Reizēm ir ļoti grūti sāpēs redzēt skaisto un vērtīgo, ko ir vērts novērtēt, bet I.Ziedonim tas ir izdevies.
…
