Liene. Noveles sākumā Liene tiek iepazīstināta kā vienkārša lauku meitene, šķiet kautrīga un nedroša.
Attiecībās pret Andri viņai nav vienaldzīgs : „Ak, ko nu par citiem [preciniekiem]! Tu jau zini, ka precinieki ir gan. Bet tie... ko nu! ... Bet viņai vēl negribas. Esot vēl tik jauna, pūrs arī vēl netaisīts, guldāmais deķis vēl neausts...”. Kad pie viņas ierādās vecais Mālnieks, lai lūgtu roku, Lienē sākās daudzas iekšējās pretrunas. Viņa labi saprata, ka apprecot Mālnieku, kļūs bagāta, taču tādā gadījumā viņa zaudēs Andru un jutīs kaunu pret apkārtējiem. Šādas izvēles priekšā Liene izvēlējās mantiskās vērtības, nevis garīgās, tātad varētu teikt, ka viņa ir mantkārīga: „Tur pie galdiņa sēdēja sirmgalvis ar pliku galvvidu un plāniem, baltiem matiem, paplānu, garu, sirmu bārdu, grumbainu ģīmi un tādām kā taukos peldošām acīm. Riebums sagrāba Lienes dvēseli. Šī veča sieva! Nekad!... Bet māja! Bet māja un manta, un brīva un viegla dzīve!...”, taču nenoliedzami arī reāliste, jo šāda iespēja var būt tikai reizi mūžā. …
