Bruņas
Lai aizsargātos no zobens cirtieniem, šķēpa un dunča dūrieniem un bultām, karavīri valkāja bruņas. Franku valstī bija izplatītas plāksnīšu jeb zvīņu bruņas. Bizantiešu aplīšu bruņukreklu ietekmē radās normaņu un angļu bruņukrekli, ko darināja no savienotiem dzelzs vai tērauda riņķīšiem. Krusta karu laikā ieviesa bruņas arī zirgiem.
Laika gaitā mainījās arī pilsētu aplenkšanas un ieņemšanas paņēmieni, aizsardzība pret uzbrucējiem, tāpat kaujas taktika atklātā apvidū. Bruņinieki arvien vairāk zaudēja savu agrāko nozīmi, arī piļu un pilsētu nocietinājumus nācās pārbūvēt atbilstoši jaunajiem apstākļiem.
…
