-
Izcilākās Krievijas katedrāles 11.-16.gadsimtā
Реферат5 Строительство и строительные работы, География мира, История, культура
Nr. | Название главы | Стр. |
Svētās Sofijas katedrāle | 3 | |
Sergijevposanas baznīcas | 3 | |
Sv.Trīsvienības katedrāle | 4 | |
Dievmātes atdusas katedrāle | 4 | |
Kremļa baznīcas | 4 | |
Dievmātes atdusas katedrāle | ||
Svētās Dievmātes tērpa nolikšanas katedrāle | 5 | |
Marijas pasludināšanas katedrāle | 5 | |
Erceņģeļa katedrāle | 6. | |
Vasīlija Svētlaimīgā katedrāle | 6 | |
Izmantotā literatūra | 9 |
Rīkojumu celt katedrāli deva kņazs Vladimirs, Jaroslava Gudrā dēls. Celtniecība sākās 1045.gadā- tātad Novgorodas dievnams ir piecus gadus jaunāks par Kijevas katedrāli.(Novgorodas Svētās Sofijas katedrāle ir līdzīga Kijevas Svētās Sofijas katerdālei ne tikai pēc nosaukuma, bet arī arhitektoniski.)
Novgorodas Sv.Sofijas katedrāle ir piecjomu kupolu baznīca, turklāt visi jomi platuma ziņā ir identiski. Trīs no tiem noslēdzas ar apsīdu. Jomu garums, ieskaitot apsīdas, atbilst jomu kopējam platumam. Tādējādi baznīcas pamatā ir kvadrāts.
Virs galvenā joma paceļas centrālais kupols. Kupola cilindrs ir īpaši augsts un varens, bet pats kupols ir apzeltīts. Atšķirībā no Kijevas katesrāles, kam ir divpadsmit torņi, šeit ir tikai četri torņi, kas simbolizē četrus evanģēlistus. Sānu kupoliem ir krievu sakrālajām celtnēm raksturīgā sīpola forma un sudraba pārsegums. Fasādes krāsotas mirdzoši baltas. Taču, kā rakstīts senajās hronikās, sākotnēji mūris sastāvējis no milzīgiem , rupji tēstiem smilšu un kaļķakmens kvadriem, kas celtnaei piešķīruši iespaidiīgu izskatu.…
Referāts sevī ietver pilnīgu informāciju par katedrāļu celtniecību, attīstību, tagadējo stāvokli, atrašanās vietu un to arhitektiem. Darbam pievienotas arī katedrāļu fotogrāfijas. Darba apskatītās lielākās katedrāles ir Vasīlija Svētlaimīgā katedr.; Sv.Sofijas katedr.; Kremļa katedrāles, u.t.t.
