Katrs no mums ir īpašs, īpaša ir katra cilvēka iekšējā pasaule. Šī iemesla dēļ psihiskie procesi, pie kuriem neapšaubāmi ir pieskaitāmas arī emocijas un daļēji arī komunikācija, katram ir savi, reakcija, atbildes intensitāte un variācija ir tikai un vienīgi katram raksturīgās. Ar katru dzīves mirkli veidojas pieredze, uz kuras bāzes tiek pieņemti lēmumi, veidots skatījums uz dzīvi. Šajā esejā, kas pati par sevi tiek definēta kā subjektīvs skatījums uz kādu problēmu, uz komunikāciju un emocijām raudzīšos, izejot no savas pieredzes, novērojumiem, salīdzinot tos ar apgūtajām teorētiskajām tēzēm.
Komunikācija tiek definēta kā process, kura rezultātā divi vai vairāk cilvēki apmainās ar informāciju. Runājot tēlaini, komunikāciju varētu pielīdzināt kristāla daudzskaldnim, kuru pagriežot dažādos leņķos, veidojas cits atspulgs. Komunikācijas daudzās šķautnes ir dalībnieku skaits, statuss, izglītības līmenis, vēlme vai spēja uztvert otra sacīto, u.c.
Emocijas ir psihiska cilvēka reakcija un attieksme pret sevi, citiem, sabiedrību kopumā, apkārtējo vidi un tajā notiekošajiem procesiem, ko parasti pavada arī dažādas fizioloģiskas reakcijas. Emociju lielākā īpatnība ir tā, ka viena un tā pati emocija ir kā reakcija uz dažāda veida stimuliem, kas nereti rada pārpratumus, jo lielākajai daļai cilvēku ir tieksme censties izskaidrot otra cilvēka emocionālā stāvokļa cēloņus.…
