Cauri gadsimtiem sievietēm līdzi ir gājusi ēna, kas tās ir pazemojusi, šaustījusi, noniecinājusi. Sievietes netika uzskatītas par neko īpašu, tādēļ jau senos laikos „stiprais dzimums” tās izkalpināja, izverdzināja, pārdeva un dāvināja, kā dāvanas citiem vīrišķo dzimumu pārstāvjiem. Kopš seniem laikiem ir iegājis tāds stereotips, ka, ja vīrietis izdara ko sliktu vai nepieņemamu viņam tas netiek piedots, bet, ja sieviete izdara ko tādu, tad viņa tiek par to nosodīta, aprunāta –apkārtējā sabiedrība to nekādā veidā nepieņem.
Mūsdienās sievietes loma sabiedrībā ir visādā ziņā mainījusies uz labo pusi. Sievietēm tiek dotas tādas pašas tiesības kā vīriešiem, jo dažādu pētījumu rezultātā ir secināts tas, ka visiem cilvēkiem ir raksturīgas gan sievišķās, gan vīrišķās īpašības. Pasaulē ir samazinājusies sieviešu diskriminācija attiecībā pret labi apmaksātu darbu meklēšanu, sievietes var brīvi izteikt savu viedokli, pastāvēt par to. Manuprāt, mūsdienās sievietes, daloties jūtās, sirds sāpēs, savās problēmās ar kādu uzticamu cilvēku, necenšas tās uzreiz atrisināt, bet izrunāt, pretī saņemot sapratni, līdzjūtību, drauga plecu un apziņu par to, ka tas vienmēr palīdzēs grūtā brīdī. Domāju – sievietes ir sarežģītas būtnes, jo viņas vien nezina, ko vēlās, mīlestības dēļ gatavas uz visu, bieži izsakās ar zemtekstiem, kurus vīrieši nesaprot.…
