Gotharda Frīdriha Stendera dzejai ir ļoti raksturīgs didaktisks tonis, tāpēc uztvert to kā kaut ko objektīvu, realitāti atspoguļojošu nav iespējams. Zemnieka tēls lielākoties Stendera dzejā tiek pasniegts kā autora izpratne par ideālu zemnieku. Tas varbūt ir tieši tāpēc, ka pats Stenders nenāca no zemnieku vides un bija pārliecināti reliģiozs cilvēks. Zemnieka ideāltēls Stendera dzejā visvairāk tiek apdzejots “Ziņģu lustēs”, visspilgtāk tādos dzejoļos kā “Labs saimnieks”, “Maizes tēvi”, “Bāriņš”, “Savas kārtas patikšana”, “Sētas laima”, kuros izpaužas Stendera ideālā zemnieka tēla trīs svarīgākās īpašības – čaklums, dievbijība un dzīvesprieks.…
