Spēks un paātrinājums ir vektoriāls lielums. Spēku fizikā apzīmē ar burtu F, bet paātrinājumu ar a. Paātrinājums var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Ja paātrinājuma vektora virziens sakrīt ar ātruma vektora virzienu, tad pieņem, ka paātrinājums ir pozitīvs. Ja paātrinājuma vektors ir vērsts pretēji, kā ātruma vektors, tad pieņem, ka paātrinājums ir negatīvs. Paātrinājuma vektors vienmēr sakrīt ar spēka vektoru, jo paātrinājumu izraisa spēks. Paātrinājuma mērvienība ir m/s2(metri pret sekundi kvadrātā), bet spēka mērvienība ir N(Ņūtons). Paātrinājumu var uzskatīt arī par ātruma atvasinājumu pēc laika, vai ceļa otro atvasinājumu pēc laika. Izšķir arī konstanta lieluma paātrinājumus. Piemēram, g (brīvās krišanas paātrinājums), kas ir apmēram 9,8 m/s2. Izšķir vairākus paātrinājumus:
1.Vidējais paātrinājums – ja laikā ∆t=t2-t1 momentānais ātrums v ir mainījies par ∆v=v2-v1, kur v1 un v2 ir momentānā ātruma vektori laika momentos t1 un t2 , tad materiāla punkta vidējais paātrinājums.
2.Momentānais paātrinājums – paātrinājums laika momentā t. To atrod kā vidējā paātrinājuma robežu, kad ∆t→0.
Paātrinājumam var iedalīt dažādi:
1.Paātrinājums taisnlīnijas kustībā;
2.Kustība pa riņķa līniju – kustība, kuras trajektorija ir riņķa līnija vai loks – periodiska kustība.…
