Inguna Kalderauska dalās savās pārdomās par bērna valodu.
Es strādāju par pirmsskolas skolotāju bērnudārzā "CĀLĪTIS" Iecavas pagastā, Bauskas rajonā.
Es strādāju otrajā jaunākajā grupā, tādēļ savu darbu rakstīšu par šī vecuma bērniem. Manā grupiņā ir 20 bērnu. Jau pirmajās darba nedēļās es novēroju, ka bērniem runas attīstība ir ļoti dažādā līmenī. Ir bērns, kurš saprotami nespēj pateikt gandrīz nevienu vārdu, un ir arī meitenīte, kura runā ļoti reti, taču katru vārdu pasaka skaidri un saprotami. Pārējie bērni runā pietiekami labi, lai spētu bez lielām grūtībām sarunāties gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesores Dainas Lieģinieces un Inetas Nazārovas grāmatā "Veseluma pieeja valodas apguvē" ir teikts, ka šī vecuma bērni ir valodas sākotnējās apguves periodā. Autores uzsver, ka šis vecums ir ļoti svarīgs, jo bērns jāmāca saprast pieaugušā runu bez uzskates.
Šī vecuma uzdevumi ir šādi;
1.aktīvā vārdu krājuma paplašināšana,
2.valodas gramatisko iemaņu apguves pilnveidošana,
3.runas aktivitāte, kā arī spējas sazināties ar pieaugušajiem un bērniem attīstība.
Grāmatā atzīmēts, ka vārdu krājums šajā vecumā palielinās no 1200 līdz 1300 vārdiem. Valoda kļūst sarežģītāka ari gramatikas uzbūves ziņā. Plašāks kļūst runas pielietojums, strauji attīstās spējas atdarināt, atveidot to ko bērns dzird. Bērns spēj atcerēties īsus dzejolīšus, pasakas, stāstiņus, spēj atstāstīt īsu pasaku.…
