„Dievišķās komēdijas” fināla filozofiskais traktējums.
Kā Dante mums jau teica, tas ir paša Dieva attēls.
Trīs apļi, ko redz Dante, iespējams, attēlo Tēva, Dēla un Svētā Gara Svēto Trīsvienību. Neskatoties uz to, ka vairums cilvēku sagaida Dieva tēlu kā cilvēku, iespējams tieši šis Dantes traktējums ir precīzākais atspoguļojums, tam, kas varētu būt Dievs.
Pēdējā dziedājumā Dante lūdz Dievu, lai tas ļauj viņam atcerēties un saprast Viņa tēlu. Pašās pēdējās rindās ,kad Dante tiek apžilbināts ar trīs apļu nesaprotamību, viņš saņem savu vēlēšanos. Paradīzes un visas komēdijas pēdējos brīžos Dante saprot, ko redz. Dante arī piemin, ka nav spējīgs atcerēties visu paradīzi precīzi, kas iespējams ir iemesls, kāpēc lasītājam nav iespēja detalizētāk izprast Dieva izskatu. Pēdējie Dievišķās komēdijas dziedājumi norāda uz to, ka Dievs patiesībā varētu būt mīlestība: ,, Nav vietas iztēlei, tik Mīlestība ir tā, kas garu debess dzīlēs aiznes un visam ritēt liek - tā Mīlestība, caur kuru griežas saule, mēness, zvaigznes.” Svarīga sastāvdaļa ir, tas, ka katra daļa beidzas ar vārdu zvaigznes. Šis varētu būt kā autora atgādinājums lasītājam uz ko Dante tiecas savā ceļā. Dante ir sācis savu ceļojumu esot tumsā un neizpratnē un nonācis līdz gaismai un apņemošam mieram.
…
