Tomēr vissmagākā cīņa, manuprāt, bija jaizcīna Bērzam. Viņam draudēja reālas dzīvības briesmas, un viņam bija sevi jāsavalda un jākontrolē. Apēst tikai mazumiņu katru dienu, lai būtu drošs, ka pārtikas pietiks vēl ilgākam laikam, nebija viegli, it īpaši dienu pēc dienas, kad izsalkums ņemas spēkā. Šī Bērza cīņa, atsķirībā no pārējo, bija cīņa ar instinktiem. Arī skaidra prāta saglabāšana briesmu brīdī un cerības nezaudēšana bija tikai sekmīgas cīņas sekas. Manuprāt, Bērza izcīnītās kaujas un kopējā cīņa ar sevi ir visvairāk apbrīnojama un uzteicama.
Dzīve mums katram ir cīņa ar sevi. Katram savādāka, taču visiem dzīvē reiz nākas saskarties ar sevis pārvarēšanu, noturēšanu rāmjos vai tieši pretēji- izkāpšanu no tiem par spīti situācijas spiedienam. Es uzskatu, ka Alberts Bels romānā ir ļoti labi parādījis, ka katram cilvēkam ir iekšēja cīņa ar sevi, kā arī to, ka katram tā ir citādāka un cīņā katrs izmanto citādus ieročus un cīnas pret citādu pretinieku.
…
