Proporcionalitātes un subsid. PrP ir viens no kopienas pamatpr. Tas definēts šādi: lai konstatētu vai attiecīga kopienas t-bu norma atbilst PrP, 1-kārt jānosaka vai līdzekļi, ko izmanto mērķa sasniegšanai atbilst mērķa svarīgumam. 2-kārt,vai tie ir vajadzīgi mērķa sasniegšanai. Līguma 5. pantā ir teikts, ka kopienas rīcība vienmēr ir samērīga ar šā līguma mērķiem. PrP ir cieši saistīts ar SdP. SdP nosaka līg. 5.pants. Kopiena rīkojas saskaņā ar šā līguma piešķirtajām pilnvarām un izvirzītajiem mērķiem. Jomās, kas nav ekskluzīvā kopienas kompetencē, tā rīkojas saskaņā ar SdP. Un vienīgi tad, ja dalībv. nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus, bet to var vieglāk veikt kopiena paredzētās darbību apjoma vai rezultātu dēļ. Kopienas rīcību vienmēr ir samērīga ar šā līg mērķiem. SdP būtībā nozīmē jautājumu, vai kopienai vispār vajadzētu rīkoties. Kad ir izlemts, ka jaut. vislabāk risināt kopienas līmenī, šim risinājumam jāatbilst PrP. Šo pr-pu nepiemēro jomās, kas ir ekskluzīvā kopienas kompetencē.
Nediskriminēšanas pr-ps. Viens no ES pamatpr. Nosaka līg. 12.pants. Piemērojot šo līg un neierobežojot tajā paredzētos īpašos noteikumus ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ. Diskrim izpaužas kā nevienāda attieksme pret vienādām vai salīdzināmām personām vai uzņēmumiem. Šis pr-ps attiecas tikai uz ES savienības pilsoņiem un uz uzņēmumiem, tas nav pretrunā pr-pam, ka valsts likums diskriminē citu valstu (3-šo valstu) pilsoņus un uzņēmumus, ja vien pret visiem ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir vienāda attieksme. Pr-ps neattiecas uz diskrim jomās, uz kurām neattiecas līg., kā piemēru var minēt valsts likumu par baznīcu, uz kuru līg neattiecas un tātad neattiecas arī diskrim aizlieguma princips. Dažos gadījumos dalībv var diskrim citu ES valstu pilsoņus un uzņēmumus, ja tam ir objektīvs pamatojums.…
1. E ties. Rašanās un attīstība. ET pētīšanas priekšmets. ET vēsture sākas ar Epad.rašanos 1949.g., un vēlāk ar trīs E kopienu nodibināš.-E tērauda un ogļu kopienas (1951.), E ekonomiskās kopienas(1957) un eiroatoma kopienas (1957). Svarīga ET attīst. Robeža ir minēto trīs kopienu apvienoš. ES(1992) un tās nopietnai reformai (1997). ET regulē starpvalstu attiec. pēta pašu integrāc. procesu. analizē paveikto, rada integrāciju. Savu lomu ET attīst.spēlē arī citas pēdējā es. radušās starptautiskās organizāc. Kontinentā ET attīst. Proc. Ir atrastas atbildes uz daudziem sairežģīt. tiesisk.jaut. un tās arī ir aprobētas praksē, uzkrāta nenovērtējama pieredze. Plaskā noz. ET ietver visu E organiz.ties. kā ES, NATO, RietumE Savienības. ekonom. sadarbības un attīst. oganizāc., E droš.un sadarb.organizāc u.c. ET priekšmets-integrāc. Process, kaut gan pašas ties. ir šīs integr.produkts. Integrāc.. tulkoj.no latīņu val.nozīmē veseluma atjaunošana. ET sastāv no 3 blokiem: l.E kopienu un ES izveide un attīst. 2. ES ties.raksturoj.un avoti. 3. ES institucion.sist.Eties.pētiš.priekšm.-integrācija.
