20. gadsimta pirmās puses literatūra ir ļoti plaša un daudzveidīga, tā ir bagāta ar talantīgiem rakstniekiem, izciliem darbiem, dažādiem literatūras virzieniem. Šī laikmeta rakstnieki vēlējās izprast un attēlot savos darbos sarežģītās un pretrunīgās lietas un cilvēku nozīmi tajā. Viņi arī meklēja dažādas radošas izpausmes iespējas, un tieši tādēļ arī veidojās jauni visdažādākie literatūras virzieni: reālisms, naturālisms, neoklasicisms, neoromantisms, eksinstenciālisms un citi.
Šā laikmeta literatūras virzieni galvenokārt balansēja uz pasaules politiskās gaisotnes. Piemērām, Padomju Savienības izveides dēļ, tajā tika noteikti literatūras virzieni, kuros būtu vērts izvērsties. Arī Eiropas literātu darbi bija atkarīgi no politiskās situācijas. Tomēr, Eiropā un Amerikā bija iespējamas daudz lielākas radošas izpausmes nekā sociālistiskajās valstīs, kā piemērām, Padomju Savienībā vai Ziemeļkorejā.…
