Gauja ir Ojāra Vāvieša sajūtu un mīlestības upe, ne velti ir radušās šīs rindas:
Es tevi jūtu, sātaniskā upe,
Un daudz ko tevī varu paredzēt,
Bet saki - kurā kalnā šodien tupēt,
Lai tevi var vislabāk saredzēt?
Un Gauja atsien savu putu šalli -
Nu, pati mīlība, nu, pati mērenība,
Un saka dziļa atvaraina balss:
No bērnības, mans puišelīt, no bērnības!
Ojāram Vācietim tuva Gauja tāpēc, ka viņš ir dzimis Gaujienā un bērnību, un jaunību pavadījis pie Gaujas. …
