-
Zāliena ierīkošanas īpatnības
Zālienam tikai šķietami nav nepieciešama speciāla augsnes sagatavošana. Sliktā augsnē zāliens dzeltēs un nebūs kupls un veselīgs. Tāpēc ieteicams, lai zāle, kurā tiks sēts zāliens, ir iespējami kvalitatīva ar vismaz neitrālu reakciju (ļoti neiesaka skābu reakciju), auglīgās kārtas ieteicamais biezums - 10 cm.
Tāpat jāpievērš uzmanība, lai zālienam sagatavotā augsne ir pietiekami stingra, lai tajā negrimst kājas un lai tā ir attīrīta no nezālēm, kas pretējā gadījumā var nomākt zālienu. No lietošanas ērtuma- jācenšas, lai zeme ir iespējami līdzena, lai vēlāk, ejot pa zālienu, tajā neķertos kājas aiz liekiem pauguriem.
Ja zālienam paredzētā augsne tomēr neatbild nepieciešamajam, jāveic atbilstoši priekšdarbi- jāpieved un jāizlīdzina kvalitatīva zeme, ja nepieciešams, jākaļķo augsne. Zālienam piemērotākās ir smilšmāla vai mālsmilts augsnes — tādās viegli iekļūst gaiss un ūdens. Protams, zālienzāles var augt arī kūdrainā vai smagā māla augsnē, ja vien to iepriekš cītīgi sagatavo un samēslo.
Protams, ja zāliens atradīsies pie jaunceltnes, teritorija pirms sēšanas jāatbrīvo no būvgružiem, jāizplāno pagalma arhitektūra. Vislabāk, ja iespējams, augsnes sagatavošanu veikt rudenī. Veicot darbus pavasarī lielāka vērība jāpiegriež pamata noblietēšanai un virsmas izlīdzināšanai, citādi, augsnei sēžoties, tajā var rasties ieplakas. (Griķis, 1995)…
Zālieni ierīkoti un kopti jau kopš senas pagātnes. Tā, piemēram, 500 gadu p. m. ē. tie veidojuši persiešu dārza pamatu. Nedaudz vēlāk ar grieķu un romiešu starpniecību zālieni izplatījās līdz pat Britu salām, kur mitrā un maigā klimata dēļ tiem bija sevišķi labi aug¬šanas apstākļi. Labi kopti, līdzeni zālieni sniedz lielu estētisku bau¬dījumu, ir ideāls fons pārējiem apstādījumu elementiem — koku, krūmu un puķu grupējumiem, kā arī dažādām dārzu arhitektūras formām. Bez tam zāliens palīdz izcelt un akcentēt tuvās un tālākās vizuālās perspektīvas, rada harmonisku kopnoskaņu, optiski it kā paplašina telpu, kam sevišķi liela nozīme ir mikro¬rajonu apstādījumos un piemājas dārzos. (Ainavu un dārzu veidošana, 1979) Līdz šim pieejamais zāļu sortiments bija neliels, tika izmantotas kultivēto pļavu un ganību ierīkošanai lietotās sugas. Bet tās radīja dažas problēmas, jo pļavā ieguva lielāku zaļo masu, bet zālienā šai masai jābūt iespējami mazākai. Ne visas pļavu zāles var izmantot zālienu ierīkošanai. Zāliena zāles lēnāk ataug, veido mazāku zaļo masu, ir konkurētspējīgas ar citām zālēm un nezālēm. Tās veido biezu, smalklaipainu zelmeni, izturīgas izmantošanā, tām ir noturīga krāsa, mazāk uzņēmīgas pret slimībām. (Griķis, 1995) Zālienam tiek izmantota:
