Romiešu juristi rakstīja, ka likumus veido trīs vienādas daļas: četras tabulas ar sakrālām tiesībām (ius sacrum), četras – ar publiskām tiesībām (ius publicum) un četras – ar privātām tiesībām (ius privatum).
Tieši šī, Divpadsmit tabulu likumu, kodifikācija lika pamatus rakstītām, publiski pieejamām romiešu tiesībām, likumībai, Romas pilsoņu vienlīdzībai likuma priekšā un tiem romiešu tiesību principiem un institūtiem, kas turpmāk tika attīstīti likumdošanas un tiesību interpretācijas ceļā.
Viduslaikos romiešu tiesības bija pamats kultūras izaugsmei. Viduslaiku Eiropā sāka aktīvi studēt Romas tiesības. Balstoties uz romiešu tiesībām jaunajos laikos izstrādāja Civiltiesību kodeksus. Mēs varam droši apgalvot, ka Romas likumi saglabājās līdz mūsdienām. Latvijas 1937.gada Civillikums ir veidots pēc romiešu tiesību principiem. Ļoti daudzi civiltiesību principi, kuri vēlāk bija iestrādāti vairāku valstu likumos, ir formulēti tieši romiešu klasiskajās tiesībās. Mūsdienās romiešu tiesības, kā atsevišķu akadēmisko priekšmetu pēta visi valsts tiesību studenti un juristi. Balstoties uz Romas likumiem, ir izveidojusies bagāta juridiskā kultūra, kas turpmākajos civilizācijas attīstības posmos ir kļuvusi par cilvēces kopējo mantojumu.
…
