-
Aspazija un viņas dzīve
Nr. | Название главы | Стр. |
Personas dati | ||
Biogrāfija | ||
Daiļrade | ||
Galvenās tēmas Aspazijas darbos | ||
Aspazijas lugas | ||
Aspazijas dzejas tematika | ||
Aspazijas dzejoļu krājumi | ||
Aspazija sabiedrībā | ||
Cilvēku jūtas | ||
Aspazija – gaismas cilvēks | ||
Mūsu sajuta par Aspazijas dzeju |
Personas dati
Pseidonīms: Aspazija.
Vārds, uzvārds: Johanna Emīlija Lizete Rozenberga. Vēlāk- Elza Pliekšāne.
Dzīves ilgums: dzimusi 1865.gada 16.martā, mirusi 1943.gada 5.novembrī.
Ģimenes statuss: precējusies, vīrs Vilhelms Maksis Valters no Valgundes (1886.g.), vīrs Jānis Pliekšāns (1897.g.).
Biogrāfija
Dzimusi Zemgalē, Zaļenieku pagasta “Daukšās”, bagāta saimnieka ģimenē.
Mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā.
Pirmos dzejoļus sarakstījusi 14 gadu vecumā vācu valodā.
Strādājusi par mājskolotāju (1891-1893),
dalību ņēmusi Latviešu teātrī (1893-1895),
atbalstīja Jauno Strāvu, darbojoties Rīgā
“Dienas Lapa” (1898-1903), tiek
ievēlēta Satversmes sapulcē (1920).
Aktīvi aizstāvējusi sieviešu tiesības.
Daiļrade
Latviešu literāte (dzejniece, dramaturģe) un politiķe.
Piešķirts Triju zvaigžņu ordenis (1928), apbalvota ar Atzinības krustu (1938) un Tēvzemes balvu (1939).
1990.gadā tika iedibināta Aspazijas literārā prēmija.
2007.gadā uzcelts piemineklis Rainim un Aspazijai Šveicē.
Dibināts muzejs ar sabiedrisko organizāciju un privātpersonu atbalstu 1987.gadā “Aspazijas māja Dubultos”.
Jaunās strāvas dalībniekiem nonākot trimdā vai arestējumā, darbojas kā progresīva žurnāliste, dedzīga un pacietīga Raiņa talanta veidotāja.
Sarakstījusi lugas, drāmas, poēmas, dzejoļu krājumus, romānu un tēlojumu krājumu.…
Aspazija sabiedrībā uzvanda mošanos no dziļa miega, kurš cilvēkus iedzinis vienaldzībā, samierināšanā. Viņa vairs nevēlas pakļauties varām, laipojot starp savām vēlmēm un citu uzspiesto, viņa alkst savas pilnības un mudina citu tiekties pēc ideāliem. Aspazijas dzeja rada gaišu un pozitīvu vīziju, pašpārliecinātu un spēcīgu, tomēr romantisku noskaņu. Raisa pārdomas par vērtībām dzīvē, kā arī par sievietes lomu sabiedrībā. Vēl spilgtāk nekā dramaturģijā dzejā atklājas Jaunās strāvas ideāli.
