Pirmās un otrās tabulas datos redzams, ka valstīm ir salīdzinoši zema inflācija, un salīdzinoši augsts bezdarba līmenis. Ja ņem šo situāciju pēc Filipa līknes, tad var teikt, ka zema inflācija ir uz bezdarba rēķina. Piedevām inflācija ir tik zema, ka liecina par to, ka ražošanas attīstība ir ļoti minimāla, tātad, visticamāk, šajās valstīs arī reālā IKP pieaugums ir zems.
Šo situāciju var mainīt, ļaujot inflācijai pieaugt 3-5% robežās. Tas veicinātu bezdarba samazināšanos, jo tiktu veicināta ražošana, kas savukārt pozitīvi ietekmētu arī IKP pieaugumu.
Tomēr, visticamāk, ka inflācijas lielums tiek turēts tik zemu tāpēc, lai tiktu veicināts eksports, novērstu naudas devalvāciju un tiktu noturēts augsts dzīves līmenis, pat ja tas nozīmē, ka valstij vairāk naudas jātērē sociālajām vajadzībām, kā ,piemēram, bezdarbnieku pabalsta maksāšanai.
Interesanti vienīgi ir tas, ka ASV ir tik zema inflācija, neskatoties uz to, ka viņi valsts izdevumu segšanai emitē jaunu naudu..
Kredītu veidi
Kredīti ir atlīdzības darījumi, kuros kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu (vai citas lietas) īpašumā un, kuri klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu (vai citas lietas). Kredītu veidi ir šādi:
• Hipotekārie kredīti - ilgtermiņa aizdevumi, kas tiek nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu (tas var būt arī nekustamais īpašums, kuru vēlaties iegādāties vai būvēt). Hipotekārais kredīti galvenokārt paredzēti mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai, kā arī citu lielāku pirkumu apmaksai.
…
Nestabilitāte ekonomikā. Inflācijas problēmas. Nodarbinātība un bezdarba problēmas. 1.Kādas ir inflācijas sekas? Runājot par inflāciju, jāņem vērā, ka inflācija ne vienmēr nozīmē, ka ekonomikai tiek nodarīts kaitējums. Ja tai esot reāli ienākumi nemainās, bet mainās tikai nominālie ienākumi, tad šāda veida inflāciju nevar dēvēt par sliktu, jo tā nepazemina iedzīvotāju dzīves līmeni, bet drīzāk stimulē ražošanu. Inflācija var izpausties gan atklātā, gan slēptā formā. Atklāto inflāciju var saredzēt un sajust kā cenu pieaugumu. Bet slēptā nozīmē, ka inflācija izpaužas dažādās slēptās formās (piemēram, pieaug preču deficīts, attīstās ēnu ekonomika), nevis cenu pieaugumā, jo cenas ir ārēji stabilas. Atklātā inflācija, atkarībā no cenu pieauguma tempa, var iedalīties sīkāk: • Lēna- cenu pieauguma temps ir 3-5% gadā. Šādai inflācijai ir nekaitīgs raksturs, jo naudas vērtība praktiski nemazinās. • Mērena- cenu pieauguma temps ir līdz 10%. Pamatā naudas vērtība saglabājas, bet no tā kā šāda veida inflācija tiek uztverta ir atkarīgs tas vai valsts attīstās un industrializējas, vai arī valsts ar veselīgu un stabilu ekonomiku. Pirmā gadījumā mērena inflācija ir pilnīgi normāla, bet otrajā gadījumā tas liecina par līdzsvara zudumu ekonomikā. • Strauja jeb galopējoša- cenu pieauguma temps ir 20-200% gadā. Šajā gadījumā nauda zaudē vērtību, un tāpēc tā ātri tiek pārvērsta precēs. Vai arī naudas vietā tiek veikts barters. Šāda situācija ekonomikā apgrūtina investīciju piesaisti, jo investīciju lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta. • Hiper jeb superinflācija- cenu pieaugums pārsniedz 50% mēnesī vai 1% dienā. Šajā gadījumā naudas vērtība krītas tik ātri, ka tā vairs nespēj veikt savas funkcijas. Šīs inflācijas sekas izjūt visas sabiedrības daļas, pat visturīgākās. Tā kā naudas vērtība ir nestabila, tad arvien vairāk izplatītās preču naturālā apmaiņa. Bet nacionālo valūtu no apgrozības izspiež stabila ārzemju valūta.
