| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ekonomika | 3 |
| 2. | Inflācija, tās būtība un formas | 5 |
| 2.1. | Inflācijas cēloņi | 6 |
| 2.1.1. | Pieprasījuma inflācija un tās cēloņi | 6 |
| 2.1.2. | Izmaksu inflācija un tās cēloņi | 6 |
| 2.2. | Inflācija ilgtermiņā | 8 |
| 2.3. | Inflācija vidējā un īstermiņa | 8 |
| 2.4. | Inflācijas aprēķināšana | 8 |
| 2.5. | Inflācijas sekas | 9 |
| 3. | Pašreizējā ekonomiskā situācijas analīze Latvijā | 9 |
| 4. | Īstermiņa inflācijas apkarošana | 10 |
| 5. | Ilgtermiņa inflācijas apkarošana | 10 |
| Secinājumi | 13 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 14 |
Ekonomika kā zinātne aizsākās 1615. gadā. Ekonomikas teorijas centrā ir cilvēks , tā
ekonomiskā rīcība un centieni apmierināt savas vajadzības.
Starp vajadzībām un ražošanu pastāv sakarība, ko sauc par atgriezenisko saikni. Ar ekonomiku
saprot arī saimniecību vai tautsaimniecību. Tā ir sabiedrības aktivitāte, kas saistītas ar pirkšanu,
ražošanu un pārdošanu.
Ekonomiku iedala divās daļās, kas ir savā starpā cieši saistītas. Tās ir :
• mikroekonomika;
• makroekonomika.
Mikroekonomika pēta uzņēmumu, patērētāju grupas, tirgus segmentus, tautsaimniecības
nozares un citas.
Mikroekonomikas uzmanība ir šādu jautājumu noskaidrošana:
• kā indivīdi vai mājsaimniecības veido pieprasījumu pēc dažādiem produktiem vai
pakalpojumiem;
• kā uzņēmumi piedāvā savu saražoto produkciju vai sniegto pakalpojumu;
• kā uzņēmumi veidojot tirgus piedāvājumu kombinē ražošanas faktorus un sadala starp
savstarpēji konkurējošiem mērķiem;
• kā veidojas tirgus līdzsvars starp to vai citu produktu un pakalpojumu pieprasījumu un
piedāvājumu.
Makroekonomika pēta ekonomikas nozari kopumā. Pie svarīgākajiem rādītājiem parasti
pieskaita iekšzemes kopproduktu, nacionālo kopproduktu, inflāciju, bezdarba līmeni, valsts budžeta
deficītu, eksportu, importu un citus.
Makroekonomika ir svarīga valsts ekonomiskās un sociālās politikas izstrādāšanā un īstenošanā,
jo katra valdība ir atbildīga par valsts ekonomisko izaugsmi, gan par iedzīvotāju dzīves līmeni.
Tādēļ ekonomiskās politikas trūkuma dēļ 20 gs. sākumā bija Lielā depresija, kas skāra visas
ekonomiskās attīstības valstis.
Viens no galvenajiem makroekonomikas pamatlicējiem ir ekonomists Džons Meinards Keinss
(1883-1946). Keinisms, kas ieguva viņa vārdu ir agreģētais piedāvājums, ar kura palīdzību tiek
skaidrots bezdarba līmenis un biznesa cikla mehānisms. Keinisti par svarīgākiem valdības
ekonomiskās politikas instrumentu uzskata fiskālo politiku un valsts budžeta ieņēmumu un
izdevuma līdzsvaru. Fiskālai politikai liela nozīme ir tajā ziņā, ka valsts budžets un nodokļu politika
būtiski ietekmē investīcijas tautsaimniecībā, tādēļ stimulējot vai kavējot ekonomisko attīstību.…
Inflācijas procesu vienmēr pavada cenu pieaugums, tā ir saistīta ar disproporciju rašanos starp naudas un preču plūsmu un bieži arī ar piedāvājumu un pieprasījuma līdzsvara izjaukšanu. Ar inflāciju bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā. Inflāciju iedala atkarībā no to augšanas tempiem- lēnā inflācija, mērenā inflācija, straujā inflācija un hiperinflācija. Hiperinflācijai ir postoša ietekme uz ekonomiku, jo tā deformē dažādu preču cenu un ienākumu savstarpējās proporcijas.
