-
Darbs E.Virzas poēmā "Straumēni"
Darba tikums bija īpaša Straumēnu saimes prasme, jo, kad nepieciešams, viņi sūri strādā, lai pēc tam varētu kārtīgi atpūsties: ‘’(..) šie ļaudis nemīlēja runāt pie darba tāpat kā baznīcā.’’ Pēc darbos pavadītās nedēļas, Straumēnu ļaudis sestdienu vakaros devās uz pirti, lai atbrīvotu miesu no putekļiem, kuri nedēļas laikā sakrājušies uz miesas, un darba smagumu, lai svētdienas rītā ar vieglu miesu varētu doties uz baznīcu.
Straumēnu bērni izauga strādājot un novecoja strādājot, visu dzīvi viņi pavadīja veicot lauku darbus, tādēļ arī tos tik labi prata. Savu gudrību Straumēnu ļaudis guva no senču mācītā un darbiem, jo tikai darot var tapt gudrs: ’’(..) tāpat kā viņu pirksti bij pieraduši apvīties darba rīkiem, tā viņu sarunas vijās ap lauku darbiem, un no tiem viņi paņēma visu savu gudrību, kas bij tik pat mūžīga un vajadzīga kā šie darbi.’’ Straumēnu ļaudis tikai darba tikuma dēļ ir tik vienoti, jo darbs ir neaizstājama viņu dzīves daļa un, kopīgi strādājot un darot, viņi kļūst arvien labāki: ‘’Tāpat kā nazim vajadzīga galoda, pret kuru trinot tas paliek atkal ass, tā arī cilvēku gars asinās pret zemes lietām trinoties.’’ Strādājot katrs no Straumēnu saimes ir kļuvis par tikumīgu cilvēku: ‘’Dziesmas bij locījušas šo ļaužu garu, pasakas viņiem bij devušas gudrību, bet darbs bija viņus skolojis (..).’’…
Latviešu tautai darbs vienmēr ir bijis nozīmīgs. Arī Edvarta Virzas poēmas ’’Straumēni’’ ļaudīm darbs ir ne vien iztikas avots, bet arī neatņemama ikdienas daļa un vaļasprieks visa gada garumā. Svarīga Straumēnu mājas ļaužu vērtība bija darbs un prieks par paveikto. Viņi visus lauku darbus darīja atbilstoši senču ticējumiem un paražām, jo katram darbam ir savs laiks un veids, kā to vislabāk paveikt. Straumēnu ļaudis godāja un pārzināja tradīcijas, kuras vecāki un vecvecāki bija iemācījuši. Ikkatrs zināja ierastu darbu mūžam nemainīgo kārtību: ‘’Ko bija ierunājis pirmais nepārskatāmiem gadu simteņiem tēvs sava dēla ausī, to viņš iečukstēja ausī savam pēcnākamam un par visām paaudzēm, kas nāca un gāja, skanēja šie lauku darbu likumi, nemainīgi kā saule, (..) un kad viņi sāka aršanu un sēšanu, vecie likumi tiem dzirkstīja pretī no lauka otra gala, (..) akmenī iekalti.’’ Jaunam esot, darbu var paveikt ar spēku, bet, kļūstot vecākam, lai darbu izdarītu nepieciešama gudrība un prasme, jo spēka jau vairs nav: ‘’Ja viņš vēl turējās darbos, tad tikai labi piesavināto paņēmienu dēļ, kas viņam bija stājušies spēka vietā.’’
PDF formāts.