-
Ideju vēsture. Sofokls "Valdnieks Edips"
Labs valdnieks ir tāds, kurš pirmajā vietā liek tautu, strādā un valda tautas labā, nemeklējot savu pašlabumu. Labs valdnieks ir taisnīgs un skarbs, bet nav vardarbīgs, spriež taisnu tiesu un nevērtē pēc slāņa. Labs valdnieks ir paraugs katram pavalstniekam, ir gatavs aizstāvēt valsti nav gļēvs, prot vadīt, prot vienot tautu, un gadā par tās labklājību. Labs valdnieks ir drošsirdīgs, labs orators.
Slikts valdnieks tiecas pēc naudas, pavalstniekus un valsti atstāj novārtā, ir bargs un skarbs, nežēlīgs, slikts valdnieks ir kā bilde, kas sēž un izskatās, slikts valdnieks izmanto varu nepareiziem mērķiem , slikts valdnieks pazemo, nokauj, slikts valdnieks ir netaisnīgs.
Nobeigumā vēlos piebilst, ka man šī luga tiešām patika. Viss nesaprotamais un pārsteidzošais radīja īstu noslēpumainības un ieinteresētības sajūtu. Iespējams viens no iemesliem, kādēļ šī luga šķita tik aizraujoša ir tāds, kādā stilā tā ir sarakstīta. Tas droši vien ir arī tas, kas mūsdienu dzīvē pietrūkst.
…
Katram cilvēkam ir bailes no tā, ka kādu dienu viņam kāds varētu pastāstīt viņa likteni, kas var būt traģisks vai šausminošs. Tādos brīžos cilvēkam šaujas prātā domas par to, ko varētu iesākt, lai liktenis nepiepildītos. Tāpat bija arī Edipam, viņu šausmināja doma par to, ka liktenis varētu piepildīties, tādēļ viņš arī bēga. Lai gan, vai tam bija jēgas? Nē. Un tad, kad, liekas, esi izbēdzis, sākas notikumi, kuri sāk lietas virzīt gultnē, kas sāk atgādināt izteiktā likteņa piepildījumu. Manuprāt, nevar aprakstīt tās sajūtas, kas dzima Edipā pēc tam, kad viņš sāka apzināties, ka liktenis viņam skatās tieši acīs. Kā jau minēju, noteikti pilna nolemtības sajūtu, kuru pavada gan bailes, gan izmisums, arī pārsteigums. Par to, ka viņam bija baismi un mulsinoši, pierāda viņa teiktie vārdi: „Baismi gan mums, baismi tas skan, ko mums te pauž gaišreģis vīrs (..), mulst tikai prāts”
