„Atgāzenes stacijas zirgi” ir daiļprozas darbs, kurā autore Inga Ābele atspoguļo savu pasaules redzējumu. Tas ir aizraujošs darbs, kurā mēs varam iedziļināties autores pārdomās un pārdzīvojumos par dzīvi.
Atgāzene, kā autore norāda, „ir stacija, bet ar vilcienu turp nevar aizbraukt. Turp klusītēm jādodas vienam.”1 Atgāzene izliekas mazliet mītiska, taču šis dzejprozas teksts nav izteikti teiksmains, un lasītājs tur var atrast pietiekami daudz tagadnes atspoguļojuma, kas māk sadzīvot kā ar pasaulīgo, tā ar pārlaicīgo, kā jau to no radošiem gariem, kuri sniedzas pāri reālajai domāšanai, var sagaidīt. Tekstā un fotogrāfijās zirgi, ar un bez cilvēku pavadības, parādās dažādās izteiksmēs un formās.…
