Senajā Grieķijā balsošana notika ar akmeņu iemešanu urnās vai roku pacelšanu, tā bija atklāta. Senajā Grieķijā tautas sapulcē piedalījās vīrieši, kuriem bija 20 gadi un vairāk, tā notika 1-4 reizes mēnesī, kad tautas sapulcē piedalījās 6000 cilvēku - pilnsapulce.
Secinājumi: Grieķu civilizācijai ir liela nozīme mūsdienu pasaules veidošanā. Senajā Grieķijā pastāvošā demokrātija bija par pamatu mūsdienu valsts struktūrai. Līdzīgi kā Senajā Grieķijā tā arī mūsdienās tautas sapulcē vai mūsdienu sabiedrībā Saeimā piedalās 100 tautas ievēlētu deputātu. Tos ievēl vienlīdzīgās, aizklātās un brīvās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu. Likumus kā Senajā Grieķijā tā arī mūsdienās izvērtē un pieņem augstāk stāvošas personas. Mūsdienās, manuprāt, vairāk pastāv pārstāvnieciskās demokrātijas forma, kurā tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus to vārdā. Senajā Grieķijā visi cilvēki mīlēja un cienīja savu zemi un tautu.
…
