Komponiste Anna Ķirse, ar radīto mūziku, palīdzēja radīt to nereālo, haotisko un sirreālo sapņu atmosfēru, kas arī izcēla krasās atšķirības starp amatieru teātra un sapņu izrādes daļām. Scenogrāfs (Vladislav Ogay) bija ļoti labi izmantojis skatuves griešanās un pacelšanās vai nolaišanās funkcijas, kā arī sasietās segas un matračus, lai radītu ļoti dinamisku un paradoksālu sapņu atmosfēru un parādītu, kas notiek šajā vasaras naktī. Kostīmi (Anna Heinrihsone) likās ļoti bagāti, eleganti un rūpīgi veidoti, atbilstoši katram tēlam, lai arī neesmu pārliecināts, ka tie ir atbilstoši lugas oriģinālajam stāstam, kas, izlasot vairākus avotus, risinās divpadsmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Horeogrāfija (Elīna Gediņa), manuprāt, arī bija ļoti labi iestudēta, ņemot vērā, ka bija jāpielāgojas sarežģītajai scenogrāfijai. …
