Kodolfizika

Kodolfizika ir atomfizikas apakšnozare - nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Ato­ma uz­bū­ve
Atoms (grieķu άτομον 'nedalāms') ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības. Atomi veido matēriju mums visapkārt.
Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām vienībām:
elektroniem, kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa;
neitroniem, kam nav lādiņa - tie ir neitrāli; to masa ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu.
protoniem, kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu. To skaits nosaka ķīmiskā elementa piederību, t.i. - nosaukumu.
Atomiem parasti ir apvienoti molekulās - piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus elektronus, veidojas jons.
Ato­ma cen­trā at­ro­das ko­dols, kas ir iz­vei­do­jies, mij­ie­dar­bo­jo­ties pro­to­niem un ne­it­ro­niem. Tā­pēc abām šīm da­ļi­ņām lie­to arī ko­pī­gu no­sau­ku­mu – nuk­lo­ni (no lat. nu­ce­lus- ko­dols). Ņe­mot vē­rā to, ka ār­kār­tī­gi spē­cī­gā sav­star­pē­jā ie­dar­bī­ba nuk­lo­nus ir zi­nā­mā mē­rā pār­vei­do­ju­si un tā­pēc ko­dols ne­pa­vi­sam nav vien­kāršs nuk­lo­nu sa­ko­po­jums, pa­ras­ti to­mēr sa­ka, ka ko­dols sa­stāv no pro­to­niem un ne­it­ro­niem. …