Jūtas:
Jūtas ir tik vienīgā dzīve, kura mūs augstāk par ikdienišķo paceļ.
Viņš juta mīlestību, juta sāpes, bet viss tas jaucās cits caur citu bez mērķa.
Jūtīgs:
Ansis šņukstēja satvēris tēva roku.
Sirds viņam, stipri aizkustināta, pukstēja.
Cilvēks nenovērtē to, kas viņam ir:
Par daudz prieka un laimes še pasaulē, - vai tik ikkatrs prot viņu cienīt?
Zvaigžņotā debess, mēnesnīca:
Mēnesnīca apspīdēja viņa sāpīgo seju.
Viņš stāvēja mēnesnīcā.
Mēness apspīdēja Annas vaigu.…
