Lekcijas mērķis:
Noteikt kopēja pieprasījuma lomu makroekonomiskajā līdzsvara
Lekcijas uzdevumi:
- apskatīt vienotā tirgus kategorijas;
- noteikt kopēja pieprasījuma jēdzienu;
- izanalizēt vienotā tirgus līdzsvaru;
- apskatīt cenu faktorus;
- apskatīt ārpuscenu faktorus.
Līdzsvara veidi, to mijiedarbība
Vēsturiski nosacīta tradicionāla dzīves līmeņa sabalansētas augšupejas nodrošināšana:
- stabilitāte vienotajā preču un pakalpojumu tirgū
- stabilitāte naudas un finanšu sfērā;
- līdzsvars nodarbinātības jomā un darba tirgū;
- maksāšanas bilances līdzsvars.
Kopējais pieprasījums
Vienotā tirgus rādītājs – nacionālās ražošanas produktu reālais apjoms uzskaita vērtības izteiksmē – kopējā cenā vidējā cena jeb cenu līmenis.
Kopējais pieprasījums (AD) ir preču un pakalpojumu apjoms, kuru indivīdi, mājsaimniecības, uzņēmumi, pašvaldības un valdība ir gatavi pirkt attiecīgajā cenu līmenī dotajā gadā.
Var izteikt ar simboliem: AD = C + I + G + (x – m)
Valsts iekšējais kopējais pieprasījums reāli veidojas kā saimniecisko subjektu privātā patēriņa preču un investīcjpreču pieprasījuma summa, kuru var noteikt, ņemot par pamatu izdevumus, kas rodas sakarā ar šo preču iegādi patēriņam dažādos sektoros – mājsaimniecību, uzņēmumu, sabiedriskajā.
Kopējais piedāvājums
Kopējais piedāvājums ir produkcijas daudzums, kas tiek piegādāts un piedāvāts vienotā tirgū ar attiecīgo cenu līmeni dotajā gadā.
Parasti sakrīt ar IKP.
…
Konspektā ir apskatīti vienotā tirgus kategorijas; kopēja pieprasījuma jēdziens; vienotā tirgus līdzsvars; cenu faktori; ārpuscenu faktori; Dž. Keinsa teorija, patēriņa jēdziens, ietaupījuma jēdziens; faktori, kas ietekmē ietaupījumu, investīcijas un patēriņu, ekonomiskas izaugsmes attiecības ar produkcijas izlaidi un investīcijas multiplikators.
