Elizabete piedzima 1533. gada 7. septembrī karaļa Henrija VIII Tjūdora un Annas Boleinas ģimenē. Elizabetes tēvs radīja pamatīgu jezgu par tiesībām uz troni. Viņš pasludināja Elizabeti par troņa mantinieci, taču pēc diviem gadiem karalis aizrāvās ar Džoanu Seimūru un savu iepriekšējo sievu, Elizabetes māti Annu Boleinu, sodīja ar nāvi. Tādējādi mazā meitene zaudēja visas tiesības uz troni. Henrijs VIII pasludināja Elizabeti par ārlaulības bērnu un aizsūtīja viņu uz attālo Hetfīldu, neļaujot atgriezties galvaspilsētā.
Tas Elizabeti zināmā mērā pasargāja no galma intrigām, ļaujot vairāk laika veltīt sevis izglītošanai. Ar viņu nodarbojās skolotāji, kuri bija atsūtīti no Kembridžas. Tā jau no agras bērnības meitenē radās tieksme pēc zinībām, kā rezultātā viņa izkopa lieliskas prāta spējas un labu atmiņu. Lieliski Elizabetei padevās valodas: franču, itāļu, latīņu un grieķu. Šīs zināšanas nebija virspusējas. Piemēram, latīņu valodā viņa brīvi gan runāja, gan lasīja. Iegūtās zināšanas Elizabetei vēlāk ļāva brīvi sarunāties ar ārzemju sūtņiem bez tulka palīdzības [3; 193-194].…
