Katrs savu dzīvi iekārtojam kā vēlamies, esam savas dzīves un būtības noteicēji. Neviens nevar pavēlēt kāpt augstāk savā dzīves kalnā vai palikt lejā. Cik augstu, cik ātri, cik lieliem soļiem gribam kāpt, tik kāpjam. Jebkurā brīdī varam apstāties, padomāt un turpināt ceļu. Bet katrs nepareizs solis, nepareiza rīcība var izraisīt kritienu – dažreiz mazāku, citreiz lielāku un sāpīgāku. Tāpēc jāapdomā katrs dzīves solis, lai negadās sāpīgi kritieni. Kā Ojārs Vācietis saka: “Cilvēks var apstāties kāpjot nekad krītot”. Pēc zināšanām, karjeras un pieredzes jāiet lēnām, uzmanīgi un ar mērķi. Ir jāapzinās vai šis konkrētais mērķis ir sasniedzams tieši pa šo ceļu, vai nevajag mazliet paiet sāņus. …
