Alfs Preisens
Kazlēns, kas prata skaitīt līdz desmit Pasaka par kazlēnu, kurš prata skaitīt līdz desmit. Viņš skaitīja sevi kā pirmo un skaitīja visus, ko sastapa savā ceļā. Par to nebūt nebija priecīgi pārējie ganāmpulka kaimiņi. Visi viņam aulekšoja pakaļ un mēģināja noķert. Viņi nesaprata un nezināja, kas ir tāda skaitīšana. Tomēr nonākot dzīves izšķirošākajā brīdī atklājās, ka skaitīt ir jāprot, kaut vai tādēļ, lai zinātu, cik pasažieru drīkst atrasties uz kuģa klāja. Tā ziņkārīgais un sirsnīgākais kazlēns parādīja savu prasmi, ne tikai izglābjot kuģi no nogrimšanas, bet varēja arī kļūt par kuģa biļešu kontrolieri, jo vienīgais no dzīvniekiem prata skaitīt līdz desmit.
Pasakas galvenā atziņa
Pasakas galvenā atziņa ir par to, ka ir jāiemācās skaitīt, jo tas palīdz jebkurā dzīves situācijā. Ne velti saka, jo ātrāk bērns iemācās skaitīt, jo labāk.
Arī pasakā, kad sadusmotie zvēri nokļūst liktenīgā situācijā, kļūst skaidrs skaitītprasmes svarīgums.
Kazlēns cīnās par savu patiesību viņš zin, ka vajag skaitīt un vajag pierādīt visiem, ka vajag prast skaitīt.
Pasakā, manuprāt, arī viena no galvenajām atziņām ir par draudzības esamību un izpalīdzēšanu grūtā izšķirošā brīdī.
…
