Mīlestība un dzeja bieži vien ir ļoti saistīti jēdzieni. Cilvēka dzīvē nereti ir tādi brīži, situācijas, kad roka tā vien stiepjas pēc dzejas grāmatas.
Dzeja par mīlestību nav kaut kas ikdienišķs. Tā nerodas tāpat vien, ne no kā. Tāda dzeja rodas kad cilvēks ir pilns ar emocijām, gan pozitīvām, gan negatīvām.
Daudzi, dzirdot vārdu “mīlestība”, sāk smīkņāt, bakstīt viens otram sānos, nodurt acis. Taču šīs jūtas var būt tik tīras un daudzveidīgas. Īpaši skaisti ir dzejoļi par mātes mīlestību. Tie ir tik neviltoti un patiesi. Cik skaistos vārdos dzejnieks var izteikt savu patiesību mātei! Un mēs, vai tad mēs vismaz uz Mātes dienu nemeklējam kādu dzejas rindu, kura veltīta mātes mīlestībai?…
