-
Zviedru laiki Vidzemē
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| Iztirzājums | ||
| 1. | Zviedrijas valdīšana nesa savus plusus - izglītību | |
| 2. | Mīnusi, ko Zviedru Vidzeme, nesa bija drastiski – dzimcilvēciskais jūgs | |
| 3. | Reālā Zviedrijas rīcība „sasienama“ likumsakarīgā ķēdītē |
Zviedru laiki Vidzemē vērtējami kā smagi un pretrunīgi laiki. Lai varētu apgalvot, ka reformas nesa vienīgi labumu, būtu jāizliekas neievērojam, kādu postu uz latviešu zemnieka godu atstāja dzimtbūšana, taču šai vēstriskajai simtgadei ir arī saules puses. Pateicoties Zviedrijas tieksmei ieviest Latvijā stabilu luterānisma ticību, tika uzbūvētas skolas, attistījās latviešu valoda, un pieeja izglītībai un reliģijai tika arī zemniekiem. Taču šiem pašiem zemniekiem, kurus valdība bija dāsni apgādājusi ar iespēju mācīties, rīcības brīvība un tiesības uz personisko kustamo mantu bija tā apcirptas, ka grūti nosaukt šo laiku par labu latviešu tautas apziņai, kas eksistēja vien prakstiski zemākās kārtas formātā. Kopumā, manuprāt, aisberga redzamā un „skaistā“ daļa maz ietekmēja iztrūcinātos zemniekus, tāpēc būtu grūti nosaukt Zviedru laikus Vidzemē par laiku, kuru latviešu tautas pieredzes pilnajā atmiņā būtu patīkami atcerēties.…
Vidzemes teritorija, Sāmsala, Igaunijas dienvidu teritorija, kas kartē uzrādāmas kā Zviedrijas teritoriālais īpašums, pēc ilgā Livonijas kara un Poļu - zviedru kara bija novājinājušās un nespējīgas. Zviedrijas agresīvā uzstāšanās uz kara skatuves bija devusi valstij pašapziņu un enerģiju, un jauniegūtās teritorijas tā sāka ar joni pārveidot. Valsts interesēs bija izplatīt luterānisma ticību, un Zviedrijas galvas to darīja, ķeroties pie saknēm – latviešiem tika sniegta iespēja izglītoties, lasīt rakstīt un rēķināt, Ernstam Glikam tika piešķirta finansiāla stipendija 10000 dālderu apmērā, kas veicināja Bībeles tulkošanu latviski, un pēc Gustava Ādolfa rīkojuma tika dibināta Tērbatas akadēmija.
