1.Kādas pārdomas ierosina teksts?
Aleksandrs Čaks savā stāstu krājumā ‘’Eņģelis aiz letes’’man atstāja vienu no skaistākajām cilvēka iekšējās pasaules mākslinieciskajām pēcgaršām. Dvēseles iekšējo, apslēpto kustību smalkais tvērējs un reizē neparasti vērīgais, redzīgais, dzirdīgais ārējo parādību pamanītājs un raksturotājs Čaks apbur un pakļauj lasītāju ar savu apbrīnojamo, neatdarināmo māku nojaukt “robežas” starp garīgo un juteklisko, dvēseli un miesu, debesīm un zemi, apvienodams un saplūdinādams šos pretmetus izlīdzsvarotā, dziļi apskaidrotā cilvēcīguma sajūtā.
Pēc izlasitajiem stāstiem var secināt, ka Čaku saista īpatnēji cilvēku raksturi, neparastas izjūtas un pārdzīvojumi, ārkārtīgi psiholoģiski stāvokļi, impulsi, emocijas, to rašanās, dažādi pagātnes notikumi, kuri ietekmējuši nākotni. Gan stāsts ‘’Mušas’’, gan ‘’Eņģelis aiz letes’’ apstiprinna šo Čaka velmi iedziļināties cilvēku atmiņās, notikumos, kuri mainījuši varoņu dzīvi, pat šķietami nenozīmīgi sīkumi.
Tagadnes lasītāju Čaka daiļradē vairāk noteikti valdzina viņa tēlos ietvertā cilvēka iekšējās pasaules bagātība, smalkā analīze, daudzveidīgā, niansēti atspoguļotā izjūtu gamma, arī trauslā sapņu un ilgu pasaule, visa tā sauktā “vienkāršā cilvēka” iekšējā dzīve, kas patiesībā tik “vienkārša” nemaz nav. …
