Ievērojamais ebreju domātājs Baruhs Benedikts Spinoza (Spinoza, d’Espinoza; 1632-1677), kuru vēlāk izslēdza no sinagogas par viņa radikālajiem uzskatiem, pieņēma Dekarta metodi. Pat vēl vairāk, Spinoza bija pārliecināts, ka filozofiju var attīstīt tāpat kā geometriju, kur ar vairākām neapšaubāmām aksiomām un definīcijām var pieradīt visu sistēmu. Tas ir raksturīgi arī paša Spinozas pazīstamākajā darbā “Ētika”(1677), kas ir rakstīts kā geometrijas grāmata.
Atšķirībā no Dekarta, kas uzskata, ka neapšaubāma ir domātāja (apšaubītāja) paša eksistence, Spinozas uztverē neapšaubāma ir substance. Mēs bez pretrunām nevaram noliegt, ka substance (piemēram, pasaule, esamība) kaut kāda veidā eksistē. Viss, kas kaut kādā veidā eksistē jeb ir, pieder šai substancei. Vienīgi substance ir pati par sevi saprotama, ar prātu aptverama, t.i., visas citas lietas ir izprotamas kā daļas no šīs substances. Citiem vārdiem, substance ir viena un nenoliedzama. Tā ir “pati sevis cēlonis” (causa sui). …
