| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | IEVADS | 3 |
| 2. | TIESĪBU NORMAS JĒDZIENS UN RAKSTUROJUMS | 4 |
| 3. | TIESĪBU AVOTU JĒDZIENS | 9 |
| 4. | TIESĪBU AVOTU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA | 14 |
| 5. | SECINĀJUMI | 16 |
| 6. | IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 17 |
Vieglākie tiesību normas skaidrojumi definē, ka tiesību norma ir valstiski reglamentēts vispārobligāts vispārējs uzvedības noteikums. Vai arī tiesību normas ir tiesību pamatšūnas, kas kopumā veido tiesību sistēmu; ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts.
Balstoties uz Jakubaņeca viedokli, ka tiesību normas ir viens no svarīgākajiem sociālo normu veidiem , nepieciešams neliels ieskats sociālās normas skaidrojumā.
Sociālā norma – ir prasības forma, ko izvirza sabiedrība (vai sociāla kopība), lai reglamentētu personības uzvedību viņas attiecībās ar dažādām kopībām un atsevišķiem cilvēkiem, kā arī šo kopību darbību un attiecības; tā ir cilvēku un viņu apvienību iespējamā un pienācīgā robežas rādītāja.”
Sociālo normu raksturošanai tiek izmantoti dažādi skaidrojumi. Piemēram, I. Krastiņš grāmatā "Tiesību izpratne, funkcijas un normas'' sociālās normas skaidro kā līdzekli noteiktu mērķu īstenošanai, taču precīzāku skaidrojumu sniedz S. Komarovs, uzskatot, ka sociālās normas ir tieši saistītas ar sociāli-ekonomiskās kārtības attīstības līmeni un regulē cilvēku uzvedību sabiedrībā. Viņaprāt sociālo normu rašanās un attīstība izsaka sabiedrības tendenci sabiedriskās kārtības uzturēšanai materiālo un garīgo vērtību apmaiņas procesā. Par apmaiņas vērtībām tiek uzskatītas tās vērtības, ko cilvēki tiecas iegūt un apgūt un kuras laika gaitā kļūst par ierastiem sociālās uzvedības etaloniem.…
Referāta temats „Tiesību normas un avoti” tika izvēlēts atbilstoši studiju programma un balstoties uz autora vēlmi atkārtoti izvērtēt un apskatīt likumu un citu normatīvo aktu veidošanas pamatu, jo aizvien biežāk nākas saskarties ar sūdzībām un pretenzijām pret Latvijas likumdevēja – Saeimas, izstrādātajiem un pieņemtajiem likumiem un citu normatīvajiem aktiem, kas atsevišķos gadījumos neiestrādājas praktiskajā dzīvē un tādējādi likumu normas tiek mainītas ļoti bieži un regulāri. Referātā apskatīti tiesību normu un tiesību avotu jēdzieni, to vēsturiskā veidošanās un nozīme tiesību sistēmā. Referātā minētie jautājumi netiek apskatīti pārāk detalizēti, jo tiesību normu un tiesību avoti jēdzienu analīze referāta apjoma ietvaros nav iespējama. Referātā izklāstīti vispārīgie uzskati un viedokļi par to, kas ir tiesību normas, kas ir tiesību avoti, kāda ir to vēsturiskā veidošanās un nozīme tiesību sistēmā. Referāts sastāvs no ievada, trim nodaļām, secinājumiem un izmantotās literatūras saraksta. Referātā izmantoti un atspoguļoti galvenokārt Latvijā atzītu zinātnieku viedokļi un uzskati par apskatāmajiem jautājumiem, piemēram, V. Jakubaņecs, I. Krastiņš, E. Meļķisis, bet ieskatoties arī citu zinātnieku argumentos un citos avotos.
