Abinieki ir mugurkaulnieki tāpat kā reptiļi, zīdītāji un putni. Abiniekus var atšķirt no citām grupām ar to, ka tiem ir mikla, ar dziedzeriem klāta āda un viņu ķermeņiem nav zvīņu, spalvu vai nagu.
Vārds abinieki cēlies no grieķu vārda 'amphibios', kas nozīmē divas dzīves: abiniekiem piemīt kūniņas stadija un pieaugušā stadija, kura parasti ir atšķirīgas starp sugām. Labs piemērs ir pārvēršanās vai metamorfoze no ar žaunām elpojoša kurkuļa uz pieaugušu plaušām elpojošu vardi.
Kopā ir trīs galvenās abinieku grupas. Pirmajā grupā ietilpst vardes un krupji, otrajā ir salamandras un tritoni, bet trešajā ir tārpiem līdzīgi dzīvnieki, kuri sastopami tikai tropos. Abinieki ir aukstasiņu dzīvnieki, kas nozīmē to, ka viņu temperatūra ir vienāda ar gaisā, ūdenī vai smiltīs esošo. Dažas vardes var pat izdzīvot ļoti zemās temperatūrās. Vardes izdala ķīmiskas vielas - tādas kā mēs lietojam, lai neaizsaltu automašīnas. Šīs vielas neļauj šūnām aizsalt pie zemas temperatūras.…
