“Ja par divdesmito gadsimtu nesmējās, tad bija jāšaujas nost. Bet ilgi par to nevarēja smieties. Īstenībā bija jāraud.” Šo autora tēzi var attiecināt gan uz visu gadsimtu, gan arī uz romānā aprakstīto laiku. Karadarbība ir beigusies, bet karš vēl ir turpat, tas ir sakropļojis cilvēkus, visu sabiedrību gan fiziski, gan garīgi. Valda bezdarbs, nabadzība, ir arī bagātnieki, bet ik pa laikam kāds izput. Katrs cenšas cīnīties pēc savas laimes, vai vismaz darba. Daudzus šī cīņa, lai tikai nebūtu jāzaudē darbs, ieved postā, kā piemēram Heses. Karš un tā sekas ir atstājuši neizdzēšamu iespaidu uz daudziem. Valda vispārējs ekonomisks sabrukums, neviens nevar zināt, kas ar viņu notiks rītdien, bet ne uz ko labu arī necer, tomēr priecājas par katru liktens pasviesto iespēju. Šis laiks ir grūts un reti kuram klājas lbi, tomēr cilvēki dzīvo, vai vizmaz velk eksistences nastu.
Tēmas un motīvi.
Romānā ir vairāki motīvi, kas dziļāk izklāstīti vairākās tēmas. Piemēram, mīlestība, draudzība, darījumi, bezdarbs, slimība, nāve.
…
