Mūsu sabiedrībā ir profesijas, ko var uzskatīt par sabiedrības morālā brieduma indikatoru un vienlaikus par nozīmīgu ētisku šķīstītājspēku. Tieši tāda ir slimnieku aprūpētāja profesija, vienlaikus ļoti grūta un ļoti atbildīga mīlestības māksla un dzīves poēzija (1). Šī profesija balstās uz universālām, visiem saprotamām vērtībām, kas, apvienojoties, veido māsu profesijas filozofiju, jo profesija tikai tad kļūst par profesiju, kad tā iegūst savu filozofiski ētisko pamatojumu (7).
Māsu profesijas filozofija ir vārdos izteikts šīs profesijas gars, tās misija sabiedrībā un tās pamatā esoša vērtību sistēma (8). Tas ir noteikts uzskatu un pārliecību kopums par esamības dziļāko būtību un vērtībām.
Neapšaubāmi, filozofiski uzskati un vērtību sistēmas cilvēku sabiedrībā mainās laika gaitā. To pašu var teikt arī par māsu profesijas filozofiju. Literatūrā ir sastopami mēģinājumi māsu profesijas vēsturi determinēt filozofiskos posmos, par kritēriju izvēloties vērtību orientāciju …
