Автор:
Оценка:
Опубликованно: 07.06.2011.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 1.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 2.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 3.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 4.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 5.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 6.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 7.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 8.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 9.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 10.
  • Образец документа 'Realizēto preču statistika', 11.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    3
  Statistiskie rādītāji    4
  Grafiskie attēli    5
  Vidējie lielumi    6
  Variācijas rādītāji    7
  Izkliedes rādītāji    7
  Variācijas koeficients    8
  Secinājumi    9
Фрагмент работы

Secinājumi.
2006. gadā pārdoto katlu daudzums kopsummā ir mazāks (76gab.)nekā 2007. gadā (87gab), tāpēc varam teikt kā pārdoto preču daudzuma ziņā 2007.gads ir labāks.
Grafiskos attēlos ir pamanāmas lielas svārstības katru mēnesi. To parāda arī variācijas apjoms (2006g.-14; 2007g.- 15;). Tas nozīmē, ka paredzēt pārdoto katlu daudzumu nākamajam mēnesim nav viegli, jo daudzums varētu mainīties par 14;15 gab.
Tā kā prece ir saistīta ar siltumenerģijas ražošanu tad varētu domāt, ka apkures katlus pērk apkures sezonas beigās, tas varētu būt maijā, un neilgi pirms apkures sezonas sākuma, piemēram, augustā , septembrī. Apskatot grafisko attēlu par 2006.gadu to var arī novērot, bet 2007. gada janvārī pārdoto preču daudzums ir lielāks (11), par 2007.gada aritmētisko vidējo (7,25)un maijā jūnijā nav tik daudz pārdoti, taču pārdoto preču daudzums palielinās augustā un novembrī, kas arī ir apkures sezonas sākums.
Lai kaut nedaudz varētu paredzēt produkcijas pārdošanas apjomu nākamajam mēnesim apskatījām dažādus vidējos lielumus un arī variācijas lielumus.
Viens no visvienkāršāk un biežāk lietotiem ir aritmētiskais vidējais lielums, uz ko mēs šajā gadījumā arī varētu balstīties.
Aprēķināta ir arī moda, kas ir visbiežāk sastopamo pārdoto produktu daudzums. 2006. gadā moda ir 8 gab. kas no 12 variantiem ir tikai 3. reizes domājam, ka to īsti nevarētu nosaukt par vidējo rādītāju. 2007. gadā modu vispār nevar aprēķināt, jo ir vairāki vienādi biežumi.
Aprēķinot mediānu, kas ir augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas variācijas rindas vidū esošais variants, redzam, ka iegūtie skaitļi varētu būt vidējo lielumu raksturojoši.
( 2006. gads -5,5 – 2007.gads – 6)
Tomēr ar vidējiem rādītājiem vien nevar pilnīgi izprast pētāmo parādību. Apskatījām dažus izkliedes rādītājus, kas raksturos pazīmes variēšanas īpatnības (svārstīgumu), piemēram, standartnovirze.

Коментарий автора
Atlants