Savienoto Valstu iesaistīšanās Vjetnamas konfliktā sakrita ar bipolaritātes izveidošanos pasaulē. Tas bija viens no galvenajiem abu pretējo ideoloģiju cīņu laukiem.
Indoķīna atradās Francijas kontrolē no 19.gadsimta vidus, taču Otrā pasaules kara laikā tur savu varu nostiprināja Japāna. Pret Japānas okupāciju cīnījās vjetnamiešu komunists Ho Ši Mins, kura mērķis bija atbrīvot Vjetnamu no jebkādas koloniālās pārvaldes. Cīņai pret koloniālo pārvaldi Ho Ši Mins par paraugu lika Savienoto Valstu neatkarības karu. Komunistu līderim bija labi militārie panākumi cīņās pret Japānu, un 1945.gada 2.septembrī nodibinājās prokomunistiskā Vjetnamas Demokrātiskā Republika.
Iepriekšējā gada jūlijā Sabiedrotās valstis Potsdamas konferencē bija apspriedušas ar Indoķīnu saistītos jautājumus. Konferencē tika nolemts, ka Lielbritānija un Ķīna pārņems varu Indoķīnā no karu zaudējušās Japānas. Ziemeļos no 16.paralēles Vjetnamā ienāca ķīniešu ( Gomindāna ) vienības, bet dienvidu daļa - britu karaspēks. Vjetnamā ieradās arī franču ekspedīcijas korpuss, kas okupēja Centrālo Vjetnamu un Dienvidvjetnamu.1
1946.gada sākumā britu un ķīniešu karaspēks no Vjetnamas tika izvests, un tur palika Ho Ši Mina vadītie komunistu spēki ( Vjetmins ) un franču karaspēks. Abas puses noslēdz pagaidu vienošanos, pēc kuras komunistu kontrolētajai Ziemeļvjetnama būtu brīva valsts Indoķīnas Federācijas sastāvā. Sarunas tomēr izgāzās, un tam par iemeslu bija jaunā Francijas konstitūcija, kas ietvēra visas aizjūras kolonijas Francijas Savienībā, un neparedzēja patstāvību nevienai Francijas valdījumā esošai teritorijai ieskaitot Ziemeļvjetnamu.…
