Savukārt dažādos jautājumos es uzskatu, ka nevajadzētu veicināt tiesību saplūšanu, piemēram, atļaut visiem vienlīdzīgas tiesības katrā valstī iegūt dubulto pilsonību, jo cilvēki, kam ir pavisam neordināra reliģiskā pārliecība, kultūra un kas, dzīvojot citā valstī turpina dzīvot pēc tiem paradumiem kā savā valstī, nerespektējot vai necenšoties pieņemt valsts valodu un paražas, nekad pilnībā necienīs valsti, kurā viņš atrodas un tādējādi dubulto pilsonību izmantotu tikai savtīgos nolūkos. Kā arī reliģiskajās izpausmēs nevajadzētu veicināt tiesību saplūšanu, ja saskarās divas vai vairākas pavisam dažādas reliģijas, kurās ir pretrunas. Piemēram, islama ticībā esošie cilvēki var radīt tikai nemieru citās valstīs, kur pastāv luterānisms, katolicisms, ja tie ticības vārdā vēlas tiesāt publiski kādu citu islāmticīgo svešā valstī, kur šādas sodīšanas nepastāv.
Kopumā var secināt, ka ir dažādu tiesību kopums, kuras ir jāturpina veicināt katrā valstī cilvēkiem, vai tad, ja cilvēki dodas uz dzīvi citā valstī. …
Kāpēc izveidojās dažādas tiesību sistēmas? Dažādi tiesisko sistēmu izveidošanās kritēriji var būt katras valsts atšķirīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, vēsturiskā attīstība, tiesību avoti, tiesību sistēmas struktūra, sabiedrisko attiecību regulācijas pamatprincipi, arī terminoloģijas un sistematizācijas vienotība. Tiesisko sistēmu izveidošanās kritēriji ir atbildīgi par to, kā tiesiskās sistēmas tiek iedalītas saimēs. Kā arī tiesisko sistēmu iedalījums tiesību saimēs ir atkarīgs no to līdzībām juridiskajās pazīmēs. Tiesiskās sistēmas tiek iedalītas galvenokārt dažādās tiesību saimēs jeb lokos: Rietumu tiesību lokā, kurā ietilpst kontinentālās Eiropas tiesību saime jeb romiešu – ģermāņu saime un anglo – amerikāņu saime; sociālistiskajā tiesību lokā, tradicionālajā – reliģiskajā tiesību saimē. Kas atšķir publiskās tiesības un privātās tiesības? Kontinentālās Eiropas tiesību lokam ir raksturīgs tiesību dalījums publiskajās un privātajās tiesībās. Publiskās tiesības nosaka valsts uzbūvi, valsts institūciju veidošanu un to kompetenci, regulē to funkcionēšanu, kā arī regulē attiecības starp valsti, no vienas puses, un indivīdu (to apvienību) no otras puses.
Izmantota viena atsauce.
