Taisnīgums Aristoteļa izpratnē ir viens no rakstura tikumiem (rakstura tikumi ir tie tikumi, ko viņš saista ar baudu un labsajūtu, kā arī ar ciešanām un nepatiku). Rakstura tikumi cilvēkos neiedzimst no dabas, bet tos ir iespējams iemantot vingrināšanās ceļā. Taisnīgums ir vienīgais tikums, kurš parādās indivīda attieksmē pret otru, kā arī pret valsti; taisnīgums palīdz raksturot cilvēka attiecības ar apkārtējo sabiedrību.
Aristotelis uzskata, ka taisnīgums nav viennozīmīgs, tādēļ izšķir divus taisnīguma veidus: taisnīgums kā rakstura kvalitāte un taisnīgums kā rīcības izpausme.
Taisnīgums kā rakstura kvalitāte - „taisnīgums kā rakstura kvalitāte ir jāsaprot kā pilnīga tikumība, taču ne vienkārši rakstura kvalitāte, bet gan kā attieksme pret otru. .. tas šķiet ir vienīgais tikums, kas ir cita labums, jo tas sagādā derīgo otram, - vai nu valdniekam, vai vienkāršam pilsonim.” 1 Taisnīgumu kā rakstura kvalitāti mēs ikdienā varam novērot cilvēka rīcībā, viņa apzināti izvēlētajā taisnīgajā rīcībā.…
