“Kā mīlēt bērnus” ir Korčaka nozīmīgākais darbs, kas veltīts tieši bērnu audzināšanas problēmām. Tajā ir apkopotas visas domu, jūtu un nežēlīgās, bagātīgās pieredzes kopums, kas savukārt ir bijis par pamatu rakstiskām pārdomām par bērnu un bērnību. Šīs grāmatas manuskripts tapis kara laikā, neskatoties uz to, tas ir viens no vispārliecinošākajiem darbiem par bērnību. Savā darbībā rakstnieks ir noformulējis savu svarīgāko principu bērna audzināšanā: Lai kļūtu par audzinātāju, par maz ir tikai pētīt un pazīt bērnu. Jāprot pašam būt bērnam, jāprot iedzīvoties bērna pārdzīvojumu pasaulē.”
Izvirzot sev jaunus mērķus, Korčaks centās iegūt vispārīgu ainu bērnībai un centies saprast-kāda tā ir šodien, kādai tai vajadzētu būt un pats galvenais, kas būtu darāms. Centās atrast bērnības organizācijas praktisko modeli. Pedagoga izvirzītā tēze: ”Bērnu nav, ir cilvēki, taču ar citu domāšanu, ar citu pieredzi, ar citām tieksmēm, ar citādām jūtu izpausmēm...”…
