Darba tiesības ir ļoti svarīga, pastāvīga tiesību nozare, kas, galvenokārt, aizstāv darbinieku intereses un regulē darba tiesiskās attiecības. Šī tiesību nozare garantē visām fiziskām personām vienādas tiesības un pienākumus darba attiecībās, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, reliģiskās vai politiskās pārliecības, nacionālās piederības, sociālā un mantiskā stāvokļa. Tomēr bieži vien daudzi darbinieki nezina savas tiesības, un tādēļ darba devēji viņus nelikumīgi izmanto, viens no veidiem kā no tā izvairīties ir noslēgt ar darba devēju darba līgumu, kurš noteiks darbinieka, darba devēja tiesības un pienākumus.
Šī darba mērķis ir veikt teorētisku izpēti par darba līgumu formu, saturu, termiņiem, kā arī par tām juridiskajām un sociālajām sekām, kas iestājas darbiniekiem un darba devējiem, ja darba līgums netiek noslēgts rakstveidā.
Šis referāts kalpo par bāzi vienai nodaļai kvalifikācijas darbā, kura nosaukums ir „Darba līgums kā darba tiesisko attiecību pamats”.
Referāta izstrādes gaitā izmantoti Latvijā spēkā esošie likumdošanas akti, interneta resursi, VDI izstrādātie informatīvie materiāli, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas izdotā grāmata „Par demokrātisku darba vidi un tiesisku darba attiecību nostiprināšanu Latvijā”, J. Paidera „Pelēkā ekonomika”, I.Gailuma „darba likums. Komentāri. Tiesu prakse” u.c.
…
