Administratīvais akts aministratīvajā procesā

4. Administratīvā akta apstrīdēšanas stadija
Apsritdēšanas stadijas vispārējie noteikumi.33 Administratīvo aktu, ar kuru persona nav apmierināta, var apstridēt augstākā instūcijā vai pārsūdzēt tiesā. Administratīvo aktu var apstrīdēt vinreiz un apstridēšanas kārtībai jābūt noteiktai ārējā normatīvajā aktā (tas izriet no Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs).
Iesniegumu par administratīvā akta apstirdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei. Tas gan neliedz privātpersonai iesniegt iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu augstākā iestādē, tādējādi paātrinot šā iesnieguma izskatīšanu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 78.pantu iesniegumā par administratīvā akta apstridēšanu norāda:
kuru administratīvo aktu apstrīd;
kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd;
lūgums.
Apstrīdēšanas stadijas nav un privātpersonai ir jāvēršas tiesā, ja iestādē nav augstākas iestādes vai amatpersonas (piemēram, pašvaldības domei par administratīvajiem aktiem, ka pieņemti tās autonomās kompetence jomā) vai šī iestāde ir Ministru kabinets.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80.panata pirmo daļu iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē. Ja administratīvo aktu apstrīd daļā, tad administratīvā akta darbība tiek apturēta administratīvā akta daļā, kas izriet no iepriekš minētajā pantā noteiktā.
Administratīvā procesa likuma 76.panta trešā daļa nosaka, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējais administratīvās lietas turpinājums, savukārt likuma 81.panta piektā daļa noteic, ka apstrīdētājs administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lemumā par apstrīdēto administratīvo aktu. No tā izriet, ka visās administratīvā procesa stadijās pieņemto lēmumu kopums uzskatāms par vienu administratīvo aktu, par noteicošo uzskatot pēdējā institūcijā pieņemto formulējumu.34
Apstrīdēšanas mērķis. Apstrīdēšanas nozīme izpaužas divos aspektos, pirmkārt, augstākai publiskās administrācijas institūcijai (augstakai iestādei) ir iespēja labot zemākstāvošas institūcijas pieļautās kļūdas, pieņemot privātpersonai labvēlīgu lēmumu tās tiesību prettiesiska aizskāruma gadījumā. Ar augstāko iestādi šajā gadījumā jāsaprot publiskās administrācijas institūcija sistēmā, nevis iestādes ietvaros augstākstāvoša institūcija vai amatpersona – pretējā gadījumā apstrīdēšana nebūs efektīva, jo tā notiks iestādes ietvaros un darbosies princips “vārna vārnai acī neknābj”. Otkārt, tiek atvieglots tiesu darbs, jo samazinās līdz iztiesāšanas stadijau nonākošo lietu skaits. Viennozīmīgi arī jāsecina, ka privātpersona būs ieintersēta savu problēmu atrisināt ārpus tiesu institūcijām, kas ir sarežģīti un laikietilpīgi.
Ivērtējot visu informāciju lietā, augstāka iestāde atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.pantam ar savu lēmumu var:
atstāt administratīvo aktu negrozītu;
atcelt administratīvo aktu pilnībā vai daļā;
izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;
konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta tiesiskumu vai prettiesiskumu.
…