Agrārā reforma jeb likums par zemi sāka pilnvērtīgi darboties tālajā 1920. gadā. To izstrādāja Agrārā komisija. Agrāro komisiju iecēla Satversmes sapulce, kurai bija jāatrisina likums par zemi. Liela Latvijas daļa bija izpostīta (daudzviet atradās tranšejas un dzeloņdrātis, un daudzas lauku sētas bija pilnībā nopostītas) un muižniekiem vēl piederēja kopumā daudzreiz lielākas zemes platības nekā pašiem latviešu zemniekiem, bet Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, un tad šeit parādījās iespēja iznīcināt muižnieku varenību, kuri tā vien centās kā pārvāciskot Latviju (tā man liekas pēc visa tā, ko izlasīju grāmatā). Es gribēju tikai pateikt, ka latviešu zemniekiem pilnībā gandrīz nebija zemes, īpaši pēc Brīvības cīņām, jo tad zemnieki devās bēgļu gaitās, un pameta savas zemes. Parasti viņi pameta valsti, un neatgriezās pie savām zemēm tās apstrādāt. Viņi citās valstīs meklēja zemi un līdz ar to darbu un maizi. Šādus cilvēku sauca par bezzemniekiem, jo tiem nepiederēja nekādas zemes.…
